Vai “zaļais koridors” ir pietiekami zaļš?

Viroterapijas fondā vienmēr aicinām pacientus un viņu tuviniekus nekautrēties uzdot ar veselību saistītos jautājumus, jo mūsu mērķis ir palīdzēt rast risinājumus, laikus atklāt vai apstiprināt diagnozi un novērst nepamatotu satraukumu pirms diagnoze ir apstiprinājusies. Mēs palīdzam nodrošināt pacientu virzību tur, kur tiem būtu jānokļūst, lai atrisinātu sāpīgos jautājumus, kas saistītas par un ap diagnozi – vēzis.

Pirmā lieta, ko ikdienā, diemžēl, nākas novērot – cilvēkiem joprojām trūkst izpratnes, kur doties gadījumā, ja ir aizdomas par onkoloģisku saslimšanu. Visaktuālākais pastāvošais malds – pacientam pašam ir jādodas pie onkologa. Nē, nē, un vēlreiz nē! Tieši ĢIMENES ĀRSTS ir pirmais, pie kura vērsties ne vien onkoloģisko saslimšanu aizdomu gadījumos, bet arī citos ar Jūsu veselību saistītajos jautājumos. Tieši ģimenes ārstam ir jābūt pirmajam cilvēkam veselības sistēmā, kuram uzticēt savu pašsajūtu, iespējamās aizdomas vai šaubas.

Nekautrējieties doties pie sava ģimenes ārsta un uzticēt savas sajūtas, ārsts Jūs uzklausīs un nosūtīs tālāk uz nepieciešamajām pārbaudēm un/vai speciālista.

Zināšanai – kopš 2016. gada Latvijā ir izveidots “zaļais koridors”, kas pacientiem ar aizdomām par onkoloģisku saslimšanu nodrošina iespēju saņemt ātrāku diagnostiku un ārstēšanu, neatkarīgi no gaidīšanas rindām un valsts piešķirtajām kvotām uz attiecīgo pakalpojumu. Tas nozīmē, ka

gadījumos, kad ģimenes ārsts vai ārsts-speciālists konstatē pazīmes, kas var liecināt par onkoloģisku saslimšanu, pacients nekavējoties tiek nosūtīts uz ļaundabīgo audzēju primāro diagnostiku un 10 dienu laikā garantēti tiek veiktas nepieciešamās veselības pārbaudes un uzstādīta diagnoze.

Gadījumos, kad aizdomas par audzēju izrādās pamatotas, ģimenes ārsts vai ārsts-speciālists (Jums tas nav jādara!) piesaka vizīti pie onkoloģisko slimību speciālista, zvanot uz tālruņa nr., kas speciāli izveidots “zaļā koridora” mērķim.

Arī vizīte pie speciālista ārstniecības iestādei ir jānodrošina 10 dienu laikā, kopš pacients pieteikts konsultācijai.

Informācijai: “Zaļā koridora” iespēja Latvijā pieejama 5 ārstniecības iestādēs:

– Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca;
– Paula Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca;
– Daugavpils reģionālā slimnīca;
– Piejūras slimnīca;
– Liepājas reģionālā slimnīca.

Brīdi pēc šīs sistēmas ieviešanas izskanēja pārmetumi, ka tā nedarbojas kā nākas – pieejamība pie speciālistiem nebija tāda, kā tika apgalvots, turklāt liela daļa ģimenes ārstu nebija informēti par to, kā tā darbojas. Jā, tāpat kā ikvienai jaunieviestai sistēmai, arī šai joprojām ir savi mīnusi. Piemēram, “zaļais koridors” ietver ne visus onkoloģisko saslimšanu gadījumus – sistēma nodrošina atbalstu izplatītāko onkoloģisko saslimšanu gadījumos, tātad ne visām vēža formām. Taču labā ziņa ir tā, ka saraksts pakāpeniski tiek paplašināts, un jau ietver vairāk kā 80% atklāto jauno saslimšanas gadījumu.

Vēl viens sistēmas mīnuss – tā ir paredzēta tikai pirmreizējiem vēža pacientiem. Lielākā daļa onkologu uzsver, ka pacientam joprojām ir svarīga atkārtota izmeklēšana arī tad, kad saslimšana ir atklāta un ārstēšanās posms ir beidzies, taču šajā gadījumā “zaļais koridors” vairs nedarbojas. Kā rīkoties, lai neciestu no “robiem” sistēmā? Aicinam pacientiem būt modriem un sadarbībā ar savu ārstu veikt pierakstu un regulārām vizītēm, lai novērstu slimības recidīvu.

Neskatoties uz sistēmas trūkumiem, uzskatu, ka 2 gadu laikā kopš sistēmas ieviešanas, “zaļais koridors” ir sevi veiksmīgi atalgojis – pateicoties sistēmas ieviešanai, vairākiem tūkstošiem cilvēku ir bijusi iespēja diagnosticēt vēzi savlaicīgi, kas dod cerības uz veiksmīgāku atlabšanu. Arī fondā daļa pacientu nokļūst tieši pateicoties, “zaļajam koridoram”.

Tas, ka ieviestās sistēmas darbība uzlabojas, man apstiprina arī ģimenes ārste Inga Krūziņa no Tukuma:

“Es esmu tikai PAR “zaļo koridoru”! Man ir laba pieredze. Jā, sākumā tā nestrādāja, kā nākas, taču tagad redzu, ka viss ir ļoti labā līmenī. Galvenais ir reaģēt ātri un pacientu uz izmeklējumiem nosūtīt ar pareizo “zaļajam koridoram” paredzēto diagnozes kodu, lai ārstniecības reģistratūras darbiniekam ir saprotams, ka pacients jānosūta uz noteikto diagnostiku pēc iespējas ātrāk”.

Tātad, par diagnozes kodiem atbildīgs ir Jūsu ģimenes ārsts, bet katra pacienta galvenais uzdevums ir nebaidīties un nekautrēties pastāstīt ārstam par savām šaubām, sūdzībām un aizdomām. Un svarīgi ir zināt, ka mūsdienu medicīna nemitīgi attīstās. Lai arī Latvijas medicīnas sistēma joprojām par lielu soli atpaliek no lielakajām Eiropas valstīm, arī mūsu sistēma palēnām aug un “zaļais koridors” ir viens no šīs attīstības soļiem. Tāpēc novērtēsim šo iniciatīvu un izmantosim savas tiesības brīžos, kad moca šaubas vai bailes par savu veselību. Bieži vien agrīna diagnostika ir dzīvības vērta.

Ainita Kamša

Ainas Mucenieces Viroterapijas fonda izpilddirektore