Vēzis un 21. gadsimta sūnu ciems

Pēdējo mēnešu laikā esmu arvien lielākā neizpratnē par to, ka pie mums, uz Ainas Mucenieces Viroterapijas fondu nāk pacienti, kuri savas onkoloģiskās slimības ārstēšanu “ņēmuši savās rokās”. Ko tas īsti nozīmē? Vai nu ārsts pacientam pateicis – viss, jūs esat neārstējams, gatavojieties savai pēdējai stundiņai, vai arī (populārākie gadījumi) – pacientam izrakstītas ļoti dārgas zāles, ko valsts nekompensē. Mēdz būt arī gadījumi, kad atkārtoti tiek piemērotas nesaudzīgas ārstēšanas metodes, kas arī iepriekš nav palīdzējušas, bet ārstēšanās procesā joprojām tiek izmantotas – tā rezultātā pacients ir izvārdzis, viņa cerības mazinājušās, tomēr cīņa ar slimību it kā notiek.

Lielākoties pacienti, kuri neveiksmīgi ir ārstējušies ar kādu citu terapiju, pie mums pēc palīdzības vēršas pēc pašu iniciatīvas – paši arī atrod ārstu, pie kā jau iet ar konkrētu jautājumu – kādas vēl ir ārstēšanas iespējas? Daudzi no viņiem jau izpētījuši, citas iespējas un interesējas, vai viņiem derētu viroterapija, par kuru šobrīd pasaules zinātnieki runā arvien vairāk un skaļāk – kā par inovatīvu un vienu no progresīvākajām vēža ārstēšanas metodēm.

Nepieļaujams un ļoti bēdīgs ir fakts, ka pacienti par iespēju ārstēties ar viroterapiju no sava onkologa nemaz neuzzina. Un tas viss laikā, kad Latvija ir viena no priviliģētākajām valstīm pasaulē, kurā viroterapija, kas ir saudzīgākā no vēža ārstēšanas metodēm, ir plaši pieejama. Uz Latviju ārstēties ar viroterapiju brauc pacienti no visas pasaules – vairāk nekā 70 valstīs dzīvo viroterapijas pacienti.

Regulāri plašsaziņas līdzekļos vērojam milzu līdzekļu vākšanas kampaņas īpaši dārgiem medikamentiem – pat melanomas pacientiem, kuriem Latvijā pieejams valsts kompensēts medikaments. Ik pārnedēļas ir konkrēti gadījumi, kad pie mums fondā vērsušies tieši melanomas pacienti ar lūgumu piešķirt ražotāja subsīdiju viroterapijas kursam. Mēs fondā esam neizpratnē un jautājam – vai tad ārsts jums neizstāstīja par šādas terapijas iespēju un, ka valsts to pilnībā kompensē? Nē. Lūk arī iemesls, kāpēc pacienti slimības ārstēšanu “ņem savās rokās” – pēta internetu, izjautā draugus, paziņas. Brīžiem šķiet, ka dzīvojam sūnu ciemā, kur neredzam tālāk par savu slieksni. Vai arī – negribam redzēt?

Kad pacients uzzina par savu diagnozi, viņš ir apjucis, izmisumā, un galvenā persona, kam viņš uztic savu likteni ir ārsts. Ir nepieļaujami, ka ārsts neizskata iespējas, neizstāsta pacientam visu viņam svarīgo. Esmu pateicīga tiem pacientiem, kuri man uzticējuši savu sāpi, un no stāstiem man kļuvis zināms, ka pacientam ar ārstu lielākoties nav bijis dialoga par piemērotajām terapijām.

Tas, ka cilvēkam ir vēzis, nenozīmē, ka viņš ārstējas, lai eksistētu, viņš ārstējas, lai dzīvotu. Dzīvot (lai arī ar vēža diagnozi) nozīmē pēc iespējas mazāk ikdienā just un domāt par savu slimību. Tāpēc liela nozīme ir tam, cik saudzējoša ir terapija.

Šobrīd visi runā par inovatīviem medikamentiem un “dzīvību glābjošām zālēm”. Iedomājieties – mums Latvijā tādas ir! Tikai pacientiem, diemžēl, tās bieži tiek liegtas, jo viņiem vienkārši par to nav informācijas. Mīļie, mēs dzīvojam laikmetā, kur ir informācijas pārbagātība. Tāpēc aicinu – esiet acīgi, lasiet publikācijas par terapiju un medikamentu iedarbību, interesējieties par blaknēm, galu galā pastāv iespēja komunicēt ar citiem vēža pacientiem – patiesāko avotu, kas jums var pastāstīt savu ārstēšanās pieredzi ar kādu no terapijām.

Pacientam ir tiesības zināt, un viņam ir tiesības izvēlēties. Mēs dzīvojam modernā laikmetā, kad vēzim vairs nevajadzētu būt nāves spriedumam. Aicinu pacientus savu iespēju robežās, pirms uzsākt ārstēšanos, aiziet arī vēl pie kāda cita – otra onkologa, paklausīties citu viedokli, iespējams, citā medicīnas iestādē. Vienmēr ir labi zināt vairāk – tas ļauj atrast labāko variantu. Patiesība tepat vien ārā ir, un es ceru, ka drīz viss mainīsies un vēzis vairs nebūs šausminoša diagnoze: pacienti savu veselību varēs atgūt ārstējoties ar saudzīgām metodēm un, katru vakaru doties gulēt ar domu par dzīvību.

04.04.2018.

Ainita Kamša

Ainas Mucenieces Viroterapijas fonda izpilddirektore